piekniebt
piekniebt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekniebju | piekniebjam | piekniebu | piekniebām | piekniebšu | piekniebsim |
| 2. pers. | pieknieb | piekniebjat | piekniebi | piekniebāt | piekniebsi | piekniebsiet, piekniebsit |
| 3. pers. | piekniebj | pieknieba | piekniebs | |||
Pavēles izteiksme: pieknieb (vsk. 2. pers.), piekniebiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekniebjot (tag.), piekniebšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekniebtu
Vajadzības izteiksme: jāpiekniebj
Stipri saldēt, arī ievērojami pastiprināties (parasti par salu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Snieg, puteņo un pieknieb sals.
- Piekniebjot pie auklas šķeltos olīvveida svariņus , tas jādara precīzi , lai aukla ieietu un izietu no svariņa precīzi spicajos galos , citādi aukla aiz tiem ķersies vēl biežāk nekā aiz skrotveidīgajiem
- Plus tie laikam nav bijuši vajadzīgajā platumā, neglīti piekniebti cik garus vajag.
- Laikam šiem nepatīk , ka piekniebj.
- Naktīs sāka piekniebt.