pieknābāt
pieknābāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieknābāju | pieknābājam | pieknābāju | pieknābājām | pieknābāšu | pieknābāsim |
| 2. pers. | pieknābā | pieknābājat | pieknābāji | pieknābājāt | pieknābāsi | pieknābāsiet, pieknābāsit |
| 3. pers. | pieknābā | pieknābāja | pieknābās | |||
Pavēles izteiksme: pieknābā (vsk. 2. pers.), pieknābājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieknābājot (tag.), pieknābāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieknābātu
Vajadzības izteiksme: jāpieknābā
Knābājot piepildīt (parasti gūžu).
Avoti: LLVV