pieklīst
pieklīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieklīstu | pieklīstam | pieklīdu | pieklīdām | pieklīdīšu | pieklīdīsim |
| 2. pers. | pieklīsti | pieklīstat | pieklīdi | pieklīdāt | pieklīdīsi | pieklīdīsiet, pieklīdīsit |
| 3. pers. | pieklīst | pieklīda | pieklīdīs | |||
Pavēles izteiksme: pieklīsti (vsk. 2. pers.), pieklīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieklīstot (tag.), pieklīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieklīstu
Vajadzības izteiksme: jāpieklīst
1.Klīstot pievienoties (pie kā, kam klāt).
2.Klīstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jānis priecīgi paziņoja, ka Bucītis pieklīdis pie kādas sievietes Valmierā.
- Suņu puika ir pieklīdis Gulbenē, Spārītes parka dārzu rajonā. “
- Jau ilgāku laiku Stradu pagasta Stāķos ir pieklīdusi maza auguma sunīte.
- Es dzīvoju vienā istabā ar suni, kurš bija mums pieklīdis.
- Nu jau ļoti ikdienišķa frāze par to, ka pieklīdis dzīvnieks.