piekariņš
piekariņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piekariņš | piekariņi |
| Ģen. | piekariņa | piekariņu |
| Dat. | piekariņam | piekariņiem |
| Akuz. | piekariņu | piekariņus |
| Lok. | piekariņā | piekariņos |
Neliels piekarams rotājums; neliela piekarama rotas lietas detaļa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bija atstarojošās lentas, piekariņi, kas zibināja gaismu automobiļu starmešos.
- Jā, klāt vēl manis dāvāts piekariņš ar ziedoša ēdelveisa attēlu.
- Piekariņi vizuļo un skaisti san, izskatā tur līdzi kristāla lustrām.
- Uz galda blakus krāšņam orhideju pušķim gulēja atslēgas ar visu piekariņu.
- Cilvēks taču nav nekāds atslēgu piekariņš, ko var vienkārši nozaudēt.