piekakāt
piekakāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekakāju | piekakājam | piekakāju | piekakājām | piekakāšu | piekakāsim |
| 2. pers. | piekakā | piekakājat | piekakāji | piekakājāt | piekakāsi | piekakāsiet, piekakāsit |
| 3. pers. | piekakā | piekakāja | piekakās | |||
Pavēles izteiksme: piekakā (vsk. 2. pers.), piekakājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekakājot (tag.), piekakāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekakātu
Vajadzības izteiksme: jāpiekakā
Piemēslot ar fekālijām.
Avoti: KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jau piekakātās galvās, protams, iespējams iekakāt vēl un vēl.
- Pat pēc tā slimā poļa, kas naktī bija piekakājis gultu.
- Ja tāds pamanītu zaķi, tad bailēs savas zilās bikšeles piekakātu...
- Laikraksts " Fakts" ziņo, ka liktenīgajā dienā mazulis piekakājis bikšeles.
- viņi tai lietai piekakāja visas sūnas un pamazām sāka grauzt tajā caurumus.