piegurums
piegurums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piegurums | piegurumi |
| Ģen. | pieguruma | piegurumu |
| Dat. | piegurumam | piegurumiem |
| Akuz. | piegurumu | piegurumus |
| Lok. | piegurumā | piegurumos |
Rezultāts → piegurt.
Avoti: LLVV