piegrabināt
piegrabināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piegrabinu | piegrabinām | piegrabināju | piegrabinājām | piegrabināšu | piegrabināsim |
| 2. pers. | piegrabini | piegrabināt | piegrabināji | piegrabinājāt | piegrabināsi | piegrabināsiet, piegrabināsit |
| 3. pers. | piegrabina | piegrabināja | piegrabinās | |||
Pavēles izteiksme: piegrabini (vsk. 2. pers.), piegrabiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piegrabinot (tag.), piegrabināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piegrabinātu
Vajadzības izteiksme: jāpiegrabina
Klusu pieklauvēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Mareks, beidzis zvetēt pa durvīm, vēl piegrabināja kādam aizklātam logam.
- Iemācījās pienest klāt mājas čības, kad tā, atnākusi mājās, pārāva kājas, uzcītīgi sargāja dzīvokli, skaļi brīdinādams par ikvienu, kas ārpusē apstājās vai piegrabināja pie durvīm.
- Tas naktī piegrabināja pie nožēlojamās mājas nožēlojamām durvīm.
- Uz pirkstgaliem izlavījusies pagalmā, viņa, zaglīgi apkārt lūkodamās, vai tumsā neiegailēsies Viktorijas miklās acis, piegrabina pie Klausa logiem.
- Mājās klausos uz EV monitorlīnijas, un vēl papildus man piegrabina basu divi kubiki.