piegalēt
piegalēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | piegalēju | piegalējam | piegalēju | piegalējām | piegalēšu | piegalēsim |
2. pers. | piegalē | piegalējat | piegalēji | piegalējāt | piegalēsi | piegalēsiet, piegalēsit |
3. pers. | piegalē | piegalēja | piegalēs |
Pavēles izteiksme: piegalē (vsk. 2. pers.), piegalējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piegalējot (tag.), piegalēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piegalētu
Vajadzības izteiksme: jāpiegalē
1.Ļoti nomocīt.
2.Nonāvēt.
Avoti: LLVV