piedugt
piedugt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piedugstu | piedugstam | piedugu | piedugām | piedugšu | piedugsim |
| 2. pers. | piedugsti | piedugstat | piedugi | piedugāt | piedugsi | piedugsiet, piedugsit |
| 3. pers. | piedugst | pieduga | piedugs | |||
Pavēles izteiksme: piedugsti (vsk. 2. pers.), piedugstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piedugstot (tag.), piedugšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piedugtu
Vajadzības izteiksme: jāpiedugst
Kļūt dūmakainam, smacīgam, arī piemākties (parasti par gaisu, debesīm); kļūt duļķainam.
Avoti: LLVV, ViV