piedomāt
piedomāt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piedomāju | piedomājam | piedomāju | piedomājām | piedomāšu | piedomāsim |
| 2. pers. | piedomā | piedomājat | piedomāji | piedomājāt | piedomāsi | piedomāsiet, piedomāsit |
| 3. pers. | piedomā | piedomāja | piedomās | |||
Pavēles izteiksme: piedomā (vsk. 2. pers.), piedomājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piedomājot (tag.), piedomāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piedomātu
Vajadzības izteiksme: jāpiedomā
1.intransitīvs Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko).
1.1.sarunvaloda Domās apsvērt, novērtēt (ko).
2.transitīvs Domāšanas procesā radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
2.1.Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Vienmēr piedomājam pie tā, ko velkam mugurā uz skatuves.
- Tev nav nepieciešams speciāls ietērps, bet piedomā pie sava apģērba.
- Vienīgais, ko daru, bišķiņ piedomāju, ko ikdienā ēdu.
- Atsākoties zeķubikšu sezonai, rūpīgi jāpiedomā par šī aksesuāra izvēli. "
- , jāpiedomā, vai punkts īsā teikuma galā ir patiešām nepieciešams.