piedīkt
piedīkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piedīcu | piedīcam | piedīcu | piedīcām | piedīkšu | piedīksim |
| 2. pers. | piedīc | piedīcat | piedīci | piedīcāt | piedīksi | piedīksiet, piedīksit |
| 3. pers. | piedīc | piedīca | piedīks | |||
Pavēles izteiksme: piedīc (vsk. 2. pers.), piedīciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piedīcot (tag.), piedīkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piedīktu
Vajadzības izteiksme: jāpiedīc
Dīcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Patstāvīgi žēlojies par dzīvi, pārdzīvo par visādiem sīkumiem, piedīc viņai pilnu galvu ar to.