piedēvējums
piedēvējums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piedēvējums | piedēvējumi |
| Ģen. | piedēvējuma | piedēvējumu |
| Dat. | piedēvējumam | piedēvējumiem |
| Akuz. | piedēvējumu | piedēvējumus |
| Lok. | piedēvējumā | piedēvējumos |
Paveikta darbība, rezultāts → piedēvēt; īpašība, pazīme u. tml., ko kāds ir piedēvējis (kam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nostiprinājies tās lietojums partikulas funkcijā, norādot uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu vai piedēvējumu.
- Partikulā ietvertā sacīšanas semantika ir saglabājusies, tomēr tā ieguvusi papildu nozīmi – domas piedēvējums, vērtējums.
- Šīs formas lietojums valodā ir nostiprinājies un tiek lietots partikulas funkcijā, norādot uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu vai piedēvējumu.
- Izteikumiem, kuros lietota partikula sak, izsakot teksta autora attieksmi un vienlaikus situācijas dalībnieka domu minējumu vai piedēvējumu, piemīt epistēmiskā modalitāte.
- Man arī nešķiet, ka piedēvējumi būtu varējuši pielipt, ja tiem nebūtu kādas patiešām izjustas atbilstības, tāpat kā neticu, ka jebkuras valodas vārdus būtu varējusi radīt patvaļīga griba.