piebērt
piebērt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieberu | pieberam | piebēru | piebērām | piebēršu | piebērsim |
| 2. pers. | pieber | pieberat | piebēri | piebērāt | piebērsi | piebērsiet, piebērsit |
| 3. pers. | pieber | piebēra | piebērs | |||
Pavēles izteiksme: pieber (vsk. 2. pers.), pieberiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieberot (tag.), piebēršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piebērtu
Vajadzības izteiksme: jāpieber
1.Berot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
1.1.pārnestā nozīmē; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
2.Berot pievienot (pie kā, kam klāt).
3.Berot papildināt (kā daudzumu).
4.Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pielej vīnu, pieber pusi cukura, pieber piparus un sāli.
- Pieber kurkumu, izspied laima sulu un ielej glāzi kartupeļu ūdens.
- Kamēr to dari, liec katliņā vārīties ūdeni un pieber sāli.
- Pieber rīsus, samaisi, ļauj uzvirst, tad samazini liesmu.
- Šādu pulverīti var savu reizi piebērt arī sausajai vai konservētajai barībai.