piebarojums
piebarojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piebarojums | piebarojumi |
| Ģen. | piebarojuma | piebarojumu |
| Dat. | piebarojumam | piebarojumiem |
| Akuz. | piebarojumu | piebarojumus |
| Lok. | piebarojumā | piebarojumos |
Barība, ko (zīdainis) saņem papildus mātes pienam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lācis nebija radis pie cilvēku klātbūtnes un viņam piedāvātā piebarojuma.'
- Tādēļ bērnam nepieciešams uzņemt papildu taukvielas ar piebarojumu.
- Izvēloties gaļu, pirmo piebarojumu ieteicams sākt ar teļa, truša, tītara gaļu.
- Man arī pirmais bērns atteicās no piebarojuma, ēda aptuveni divas nepilnas tējkarotes vienā ēdienreizē.
- Patiesībā bērnā atkarību ieliek jau ar pirmo piebarojumu, viņam esot vēl zīdainim, dodot saldinātu tēju, sulas.