piežūt
piežūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piežūstu | piežūstam | piežuvu | piežuvām | piežūšu | piežūsim |
| 2. pers. | piežūsti | piežūstat | piežuvi | piežuvāt | piežūsi | piežūsiet, piežūsit |
| 3. pers. | piežūst | piežuva | piežūs | |||
Pavēles izteiksme: piežūsti (vsk. 2. pers.), piežūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piežūstot (tag.), piežūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piežūtu
Vajadzības izteiksme: jāpiežūst
Žūstot pielipt (pie kā, kam klāt); piekalst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas nepieciešams, lai materiāls uzreiz nenotek un lietus to nenoskalo, lai paspēj piežūt.
- Ja stikls ir saulē uzsilis, līdzeklis ātri piežūst, veidojot grūtāk notīrāmu kārtu.
- 4. maijā dubļainie ceļi tomēr ir piežuvuši, pļavas aprāvušās...
- Reižu skaits atkarīgs no tā, cik ilgi piežuvusī krāsa bijusi uz apģērba.