piežēlot
piežēlot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piežēloju | piežēlojam | piežēloju | piežēlojām | piežēlošu | piežēlosim |
| 2. pers. | piežēlo | piežēlojat | piežēloji | piežēlojāt | piežēlosi | piežēlosiet, piežēlosit |
| 3. pers. | piežēlo | piežēloja | piežēlos | |||
Pavēles izteiksme: piežēlo (vsk. 2. pers.), piežēlojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piežēlojot (tag.), piežēlošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piežēlotu
Vajadzības izteiksme: jāpiežēlo
Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts žēlot, ka ar žēlošanu neko nepanāks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kurš tad tevi dzīves laikā no katra pāridarītāja glābs un piežēlos?
- Diez vai tāpēc, ka bija ļoti žēl manis, jo mēs katrs zinām kādu cilvēku, kura dzīvē ienāk nelaime, kuru no sirds žēl, bet visu pasauli jau nepiežēlosi, vai ne?!