pieķīlēt1
pieķīlēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieķīlēju | pieķīlējam | pieķīlēju | pieķīlējām | pieķīlēšu | pieķīlēsim |
| 2. pers. | pieķīlē | pieķīlējat | pieķīlēji | pieķīlējāt | pieķīlēsi | pieķīlēsiet, pieķīlēsit |
| 3. pers. | pieķīlē | pieķīlēja | pieķīlēs | |||
Pavēles izteiksme: pieķīlē (vsk. 2. pers.), pieķīlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieķīlējot (tag.), pieķīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieķīlētu
Vajadzības izteiksme: jāpieķīlē
Nostiprināt, saspriegt ar ķīli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- es to pieķīlēju pie pamatnes, lai tas nevar pacelties uz augšu.
- Šovakar pārliecinājos, ka " Duster" būtu labs agregāts ne tikai lauku cilvēkiem ikdienas vajadzībām, bet, mazliet pieķīlēts, arī visnotaļ konkurētspējīgs apvidus rallija sacensībās, jo labi stūrējas, paklausīgi vācas sānslīdēs.
- Un bija arī - pieķīlē šo un sūtam uz festivālu.
- Tāpēc savus autiņus " pieķīlē" garāžiņās pa lēto, par kvalitāti šeit vispār neiet runa.