pieēvelēt
pieēvelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieēvelēju | pieēvelējam | pieēvelēju | pieēvelējām | pieēvelēšu | pieēvelēsim |
| 2. pers. | pieēvelē | pieēvelējat | pieēvelēji | pieēvelējāt | pieēvelēsi | pieēvelēsiet, pieēvelēsit |
| 3. pers. | pieēvelē | pieēvelēja | pieēvelēs | |||
Pavēles izteiksme: pieēvelē (vsk. 2. pers.), pieēvelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieēvelējot (tag.), pieēvelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieēvelētu
Vajadzības izteiksme: jāpieēvelē
Ēvelējot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot; ēvelējot pielīdzināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kārkls pieēvelē durvju apmali un piemiegtām acīm pēta Zani.
- Te ir parupjš, būs jāpieēvelē ar roku.
- Kāpņu telpa ir nolaista un nesakopta , arī rudenī ieliktās durvis ir šķības un nekvalititīvi pieēvelētas
- Ja gadījās pēc bērēm sniegam snigt , tad teica , ka nelaiķi tagad grūti kalpinot , ka lie kot tik daudz sniega pieēvelēt