piečurāt
piečurāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piečurāju | piečurājam | piečurāju | piečurājām | piečurāšu | piečurāsim |
| 2. pers. | piečurā | piečurājat | piečurāji | piečurājāt | piečurāsi | piečurāsiet, piečurāsit |
| 3. pers. | piečurā | piečurāja | piečurās | |||
Pavēles izteiksme: piečurā (vsk. 2. pers.), piečurājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piečurājot (tag.), piečurāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piečurātu
Vajadzības izteiksme: jāpiečurā
Urinējot piepildīt (ar urīnu); urinējot padarīt slapju.
Stabili vārdu savienojumiPiečurāt bikses (kurpi).
- Piečurāt bikses (kurpi) idioma — nobīties
Avoti: Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Patiesībā aktieris nemaz nenoliedz, ka ir piečurājis lidmašīnas salonu.
- Tas vēl būtu pieciešams, bet piečurātie plaukti gan samaitā dzīves kvalitāti.
- Nespēju noturēties un ar lielu prieku piečurāju tos jau veikalā.
- Telpā no mēbelēm atrodas tikai pussalauzts tukšs skapis un piečurāta bērnu gultiņa.
- Viņa mostas no launaga miega, viņš nomaina piečurātos autiņus.