piečāpot
piečāpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | piečāpoju | piečāpojam | piečāpoju | piečāpojām | piečāpošu | piečāposim |
2. pers. | piečāpo | piečāpojat | piečāpoji | piečāpojāt | piečāposi | piečāposiet, piečāposit |
3. pers. | piečāpo | piečāpoja | piečāpos |
Pavēles izteiksme: piečāpo (vsk. 2. pers.), piečāpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piečāpojot (tag.), piečāpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piečāpotu
Vajadzības izteiksme: jāpiečāpo
piečāpāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | piečāpāju | piečāpājam | piečāpāju | piečāpājām | piečāpāšu | piečāpāsim |
2. pers. | piečāpā | piečāpājat | piečāpāji | piečāpājāt | piečāpāsi | piečāpāsiet, piečāpāsit |
3. pers. | piečāpā | piečāpāja | piečāpās |
Pavēles izteiksme: piečāpā (vsk. 2. pers.), piečāpājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piečāpājot (tag.), piečāpāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piečāpātu
Vajadzības izteiksme: jāpiečāpā
1.Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV, Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pudeļvācējs, piečāpojis pie Andželikas, pieliecās pavisam tuvu un sniedza raupju roku.
- Piečāpojis pie Mufas, viņš nosauca savu vārdu:
- Žāvādamies no būdas izrausās melns šunelis ar baltu krustu pakaklē uz krūtīm, izstaipījās, laiski paluncināja asti, lēnām piečāpoja pie Rugāja, apostīja zābakus un uz ceļgaliem atspiestās plaukstas, vēlreiz paluncināja asti, it kā apliecinādams savu labvēlību, un jautājoši palūkojās uz saimnieci: sak’, vai es pareizi izturos pret šo svešinieku?
- Lācis lēnītēm piečāpoja pie meitenes un ar purnu saudzīgi pieskārās viņas kājai
- Mazliet vēlāk piečāpo Po o un