permutēt
permutēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | permutēju | permutējam | permutēju | permutējām | permutēšu | permutēsim |
2. pers. | permutē | permutējat | permutēji | permutējāt | permutēsi | permutēsiet, permutēsit |
3. pers. | permutē | permutēja | permutēs |
Pavēles izteiksme: permutē (vsk. 2. pers.), permutējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: permutējot (tag.), permutēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: permutētu
Vajadzības izteiksme: jāpermutē
Apmainīt, pārstatīt (kā) elementus.
Avoti: LLVV