perfektivēt
perfektivēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: valodniecībaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | perfektivēju | perfektivējam | perfektivēju | perfektivējām | perfektivēšu | perfektivēsim |
| 2. pers. | perfektivē | perfektivējat | perfektivēji | perfektivējāt | perfektivēsi | perfektivēsiet, perfektivēsit |
| 3. pers. | perfektivē | perfektivēja | perfektivēs | |||
Pavēles izteiksme: perfektivē (vsk. 2. pers.), perfektivējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: perfektivējot (tag.), perfektivēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: perfektivētu
Vajadzības izteiksme: jāperfektivē
Piešķirt (parasti darbības vārdam, tā veidam) perfektivitāti.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Latviešu valodā, tāpat kā citās baltu un slāvu valodās, priedēkļus bieži mēdz lietot ar perfektivējošu nozīmi, ja tiem ir tikai perfektivējoša nozīme, tad tos var atmest, lai iegūtu verbu, kas izsaka imperfektu darbību, taču bieži tiem ir arī vienlaicīga telpiskas attieksmes izsakoša nozīme un šajā gadījumā tos aizstāj ar adverbiem, ko Endzelīns saucis par " aizstājējiem vārdiem", ļaujot izteikt imperfektas darbības, tai pat laikā izsakot telpiskās attieksmes, piemēram, " aizsiet : siet ciet; piesiet : siet klāt" — " es piesēju ( perfekta darbība); es sēju klāt ( imperfekta darbība, tomēr izsakot telpisko attieksmi)".