perdelis
perdelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | perdelis | perdeļi |
Ģen. | perdeļa | perdeļu |
Dat. | perdelim | perdeļiem |
Akuz. | perdeli | perdeļus |
Lok. | perdelī | perdeļos |
perdele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | perdele | perdeles |
Ģen. | perdeles | perdeļu |
Dat. | perdelei | perdelēm |
Akuz. | perdeli | perdeles |
Lok. | perdelē | perdelēs |
2.sarunvaloda Kāds, kas perdelē.
Avoti: BB, ME, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Koelju – ņaudulis, Tlkiens – pasaku vecis, Solžeņicins – bārdains perdelis.
- Vai viņa saprata, kāds sīks perdelis es esmu?
- Tam perdelim iedeva piečuku, pusi vēl nometa nost sakarā ar kārtējo amnestiju.
- — Bet to veco perdeli taču notiesāja!
- vecais perdelis vonnegūts.