pentakls
pentakls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pentakls | pentakli |
| Ģen. | pentakla | pentaklu |
| Dat. | pentaklam | pentakliem |
| Akuz. | pentaklu | pentaklus |
| Lok. | pentaklā | pentaklos |
1.Piecstaru zvaigzne.
2.Gleznots vai zīmēts amulets, kas veltīts vienam no planetārajiem spēkiem.
Avoti: MrJ
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izskatījās gan, ka viņš iemaldījies drusku ne tur – salīdzinot pārsaldināto Brinku ( Brinck) un šo puisi melnā ar ķēdēm un kaklarotu, kuras piekariņš man aizdomīgi atgādināja pentaklu, man sanāca smiekli.
- Ja ap pentagrammu apvelk apli, tad to sauc par pentaklu.
- Tas pats attiecas arī uz zemākās maģijas pentakliem un rituālajiem priekšmetiem.
- apgrieztais pentakls ir tas pats pentakls tikai apgriezsts kājām gaisā.
- Solomona pentakls ir zināms kā burvju pentakls.