penālis
penālis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | penālis | penāļi |
Ģen. | penāļa | penāļu |
Dat. | penālim | penāļiem |
Akuz. | penāli | penāļus |
Lok. | penālī | penāļos |
1.Neliela, garena kaste (ar vāku) rakstāmpiederumu glabāšanai.
2.žargonisms Jauns skolnieks vai students.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet, kad pirmo svītru liku — Penālī ar pūlēm tiku.
- Viņa vēlas, lai rūķis zem egles noliek pazaudēto penāli."
- Viņa mani pārlika pār celi un iepēra ar penāli.”
- "Mana deviņgadīgā meita Dārta pazaudēja penāli ar kancelejas piederumiem.
- Penālī bija parastie un krāsainie zīmuļi, kā arī dzēšgumija.