pekainis1
pekainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pekainis | pekaiņi |
| Ģen. | pekaiņa | pekaiņu |
| Dat. | pekainim | pekaiņiem |
| Akuz. | pekaini | pekaiņus |
| Lok. | pekainī | pekaiņos |
1.Tāds, kam ir spēcīgas kājas, kas var labi skriet.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa plaksti aizvērās, salda tīksme un labsajūta ieaijāja pekaini līdz nākamajai dienai.
- Šokolādes pekainis vispirms tiks demonstrēts Roņu salas Tautas namā.
- Rainis, PeKAInis, – domīgi izgaršo vārdus Garais.
- Taču arī pārmērīgi liels šis Kurzemes pekainis nav.
- “Nāc šurp, nabaga pekaini!”