peilēt
peilēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | peilēju | peilējam | peilēju | peilējām | peilēšu | peilēsim |
| 2. pers. | peilē | peilējat | peilēji | peilējāt | peilēsi | peilēsiet, peilēsit |
| 3. pers. | peilē | peilēja | peilēs | |||
Pavēles izteiksme: peilē (vsk. 2. pers.), peilējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: peilējot (tag.), peilēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: peilētu
Vajadzības izteiksme: jāpeilē
1.Ar tehniskiem līdzekļiem noteikt virzienu uz kāda objekta atrašanās vietu vai leņķi starp meridiāna plakni un virziena plakni uz kādu objektu.
1.1.transitīvs
2.Ar radiopelengatoru noteikt raidstacijas atrašanās vietu.
Avoti: LLVV, Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Katrai šādai radiobākai bija savs pazīšanās signāls pēc Morzes koda un signāls, pēc kura to peilē.
- Bet peilēt varam arī mēs.
- Arī peilēt ir bauda.
- Peilējot ar diegiem, speciālists, velk pa matiņiem kokvilnas diegu ar mezgliņiem, kas vienlaikus aizķer veselu rindu matiņu.
- Sektorveida radiobāku darba frekvence bija ap 300 kHz un iegūtā peilējuma precizitāte daudz lielāka nekā peilējot no kuģa cirkulārās radiobākas.