pegmatīts
pegmatīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: ģeoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pegmatīts | pegmatīti |
| Ģen. | pegmatīta | pegmatītu |
| Dat. | pegmatītam | pegmatītiem |
| Akuz. | pegmatītu | pegmatītus |
| Lok. | pegmatītā | pegmatītos |
Rupjgraudains izvirduma iezis, kas ir sastopams dzīslu, lēcu, ligzdu veidā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šis akmens ir pegmatīts, iekšā ir melnais turmalīns.
- Rašmora kalna statuja ir izkalta granītā, kura sastāvā ir pegmatīta kristālu zonas.
- Smaragdu atrod pegmatītos, jo sevišķi granītu pegmatītos, arī metamorfajos iežos — gneisos.
- Veidojas arī pegmatītu dzīslās.
- Ēri leikokratu granītu intrūzijas pavadīja pegmatītu, albītu, greizenu un kvarca dzīslu veidošanos ar volframītu un molibdenītu.