peļutaka
peļutaka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | peļutaka | peļutakas |
| Ģen. | peļutakas | peļutaku |
| Dat. | peļutakai | peļutakām |
| Akuz. | peļutaku | peļutakas |
| Lok. | peļutakā | peļutakās |
Tumša svītra pār dzīvnieka (piemēram, zirga) muguru.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pātajam šūpuļzirdziņam bija rudzupuķzilas acis, zeltainas krēpes un peļutaka pār muguru.
- Pāri pār muguru no krēpēm līdz astei tiem stiepjas šaura, tumša svītra - peļutaka.
- Pāri pār muguru no krēpēm līdz astei fjordu zirgam stiepjas šaura, tumši brūna strīpa — peļutaka.
- Gluži negaidīti viņš nostājās acu priekšā sārts un mitrs, palags noslīdējis līdz pavēderei, atklājot skatienam sirmu, cirtainu peļutaku pāri vēderam līdz nabai.
- debesu peļutaka, kur ņirbinās eņģeļu pirksti.