pašņāpt
pašņāpt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pašņāpju | pašņāpjam | pašņāpu | pašņāpām | pašņāpšu | pašņāpsim |
| 2. pers. | pašņāp | pašņāpjat | pašņāpi | pašņāpāt | pašņāpsi | pašņāpsiet, pašņāpsit |
| 3. pers. | pašņāpj | pašņāpa | pašņāps | |||
Pavēles izteiksme: pašņāp (vsk. 2. pers.), pašņāpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pašņāpjot (tag.), pašņāpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pašņāptu
Vajadzības izteiksme: jāpašņāpj
1.Ātri, arī pavirši parakstīt; ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu).
Avoti: LLVV, LkG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai viņa pašņāpa savu parakstu zem kompromitējošiem dokumentiem, nepilnīgiem likumiem vai varbūt pieteica karu kaimiņvalstij?