pašnoturīgums
pašnoturīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pašnoturīgums | pašnoturīgumi |
| Ģen. | pašnoturīguma | pašnoturīgumu |
| Dat. | pašnoturīgumam | pašnoturīgumiem |
| Akuz. | pašnoturīgumu | pašnoturīgumus |
| Lok. | pašnoturīgumā | pašnoturīgumos |
Vispārināta īpašība → pašnoturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašnoturība.
Avoti: LLVV