pazibināt
pazibināt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pazibinu | pazibinām | pazibināju | pazibinājām | pazibināšu | pazibināsim |
| 2. pers. | pazibini | pazibināt | pazibināji | pazibinājāt | pazibināsi | pazibināsiet, pazibināsit |
| 3. pers. | pazibina | pazibināja | pazibinās | |||
Pavēles izteiksme: pazibini (vsk. 2. pers.), pazibiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pazibinot (tag.), pazibināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pazibinātu
Vajadzības izteiksme: jāpazibina
1.transitīvs Īsu brīdi zibināt (gaismas avotu, arī ko tādu, kas atstaro gaismu).
2.transitīvs Uz īsu brīdi strauji padarīt redzamu.
2.1.intransitīvs
3.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Īsu brīdi zibināt (par zibeni).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Melnā nāve savos ģindeņa pirkstos pazibināja mobilo telefonu, – …
- Gandrīz noteikti – itin bieži pat pazibinās visādu sižetu atlūzas.
- Mario, mani ieraudzījis, pazibināja zobus, apakšējā rindā kādi divi trūka. "
- Dziedātāja uz sarkanā paklāja pozēja baltā peldmētelī, ik pa laikam pazibinot zem tā uzvilktās apakšbikses.
- Bet māsa atviegloti pazibināja smaidā zobus.