pazaigot
pazaigot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pazaigoju | pazaigojam | pazaigoju | pazaigojām | pazaigošu | pazaigosim |
| 2. pers. | pazaigo | pazaigojat | pazaigoji | pazaigojāt | pazaigosi | pazaigosiet, pazaigosit |
| 3. pers. | pazaigo | pazaigoja | pazaigos | |||
Pavēles izteiksme: pazaigo (vsk. 2. pers.), pazaigojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pazaigojot (tag.), pazaigošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pazaigotu
Vajadzības izteiksme: jāpazaigo
Īsu brīdi zaigot.
Avoti: LLVV