paviļa
paviļa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | paviļa | paviļas |
| Ģen. | paviļas | paviļu |
| Dat. | paviļai | paviļām |
| Akuz. | paviļu | paviļas |
| Lok. | paviļā | paviļās |
1.parasti formā: daudzskaitlis Pamati (celtnei), ko veido atsevišķi stāvoši stabi.
2.Zemes uzbērums, māliem apmūrēts akmeņu vai koku krāvums ap celtnes pamatiem.
3.apvidvārds Vieta pie ēkas (arī rijā), kur apsēsties.
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turpat sēdus nosnaužas, paviļā mutē Emmas atnesto ēdienu un atdod atpakaļ neiztukšotu šķīvi. "
- Važiņu saņem pirkstu galos un nedaudz paviļā, lai mezglu padarītu vaļīgāku un atsietu bez pūlēm - ar adatas vai smaila kociņa palīdzību.
- Lai no citrona izspiestu vairāk sulas, pirms pārgriezt citronu, to nedaudz paviļā pa galda virsmu, viegli saspiežot - šādā veidā tiek atvērtas augļa sulīgās šūnas.
- Tās saglabājušas daudzas senlaicīgas konstruktīvas detaļas – akmens paviļu pamatus, kaķētu apaļkoku guļbūves sienas krusta pakšos, baļķu zelmeņus, jumtu ar iežmaugu konstrukciju, apaļkoku grīdas un griestus.
- Atvars un straume spēlējas ar viņu kā kaķis ar peli — slapju un sažļembātu izgrūž caur zobiem, paviļā un iesūc atpakaļ.