pavandīt
pavandīt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pavandu | pavandām | pavandīju | pavandījām | pavandīšu | pavandīsim |
| 2. pers. | pavandi | pavandāt | pavandīji | pavandījāt | pavandīsi | pavandīsiet, pavandīsit |
| 3. pers. | pavanda | pavandīja | pavandīs | |||
Pavēles izteiksme: pavandi (vsk. 2. pers.), pavandiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pavandot (tag.), pavandīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pavandītu
Vajadzības izteiksme: jāpavanda
Neilgu laiku, mazliet vandīt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- viņa pavandīja ar kāju uz vienu pusi, uz otru.
- Parasti viņa pavanda ar kociņu, atradusi zeltainās drumstalas, ieliek tukšā sērkociņu kastītē, noglabā bīstami tuvu miesai.
- Dusmīgi rāva tos kumšķus, bakstīja ar purnu, lai pavandītu.
- Formāli vēl pavandu somas un paskatos uz grīdas, bet meklētais neatrodas.
- Pavandīt smiltis un pajāt autiņus, tā sacīt!