pavaldonis
pavaldonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; neaktuālsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pavaldonis | pavaldoņi |
| Ģen. | pavaldoņa | pavaldoņu |
| Dat. | pavaldonim | pavaldoņiem |
| Akuz. | pavaldoni | pavaldoņus |
| Lok. | pavaldonī | pavaldoņos |
Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs (monarhijās), kas uz laiku aizstāj monarhu; reģents.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atbildot uz hercogienes lūgumu, Zviedrijas karaliene-atraitne Marija Eleonora rakstīja, ka Zviedrijas pavaldoņu valdība jau devusi rīkojumu Rīgas portorija prefektam jeb pārvaldniekam par norunātās summas piešķiršanu hercogienei.
- Tas viņam neizdevās: vārgais jauneklis, Pēterpilī pārēdies un pārdzēries, mira pa ceļam uz Jelgavu, bet Ferdinands, līdz tam pavaldonis, kļuva par hercogu.
- Pēc viņa gāšanas par pavaldoņiem kļuva abi mazā cara vecāki, taču šī godība turpinājās tikai līdz 1741. gada 25. novembrim, kad jauns apvērsums nosēdināja tronī Pētera I meitu Elizabeti.
- Reģents jeb pavaldonis — monarha nepilngadības gadījumā kāds no valsts augstākajiem aristokrātiem vai radinieks, kurš pilda monarha pienākumus līdz tas sasniedz pilngadību, piemēram, Ernests Johans Bīrons bija Krievijas impērijas reģents 1740. gadā.
- Aiz Eifratas pārvaldnieks Tatnajs un Šetar Bosnajs un viņu biedri pavaldoņi