pavaicāt
pavaicāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pavaicāju | pavaicājam | pavaicāju | pavaicājām | pavaicāšu | pavaicāsim |
| 2. pers. | pavaicā | pavaicājat | pavaicāji | pavaicājāt | pavaicāsi | pavaicāsiet, pavaicāsit |
| 3. pers. | pavaicā | pavaicāja | pavaicās | |||
Pavēles izteiksme: pavaicā (vsk. 2. pers.), pavaicājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pavaicājot (tag.), pavaicāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pavaicātu
Vajadzības izteiksme: jāpavaicā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un daži draugi tieši tāpat pavaicāja – vai mēs gaidām bērnu?
- Viens no žurnālistiem neapjuka un pavaicāja, vai tas sāpēja? „
- Tad pavaicā savai sievai, kādu palīdzību tu viņai vari sniegt.
- Ja viņš pavaicāja, tev ir bērnam saprotamā valodā arī jāatbild.
- Nesen draudzene man pavaicāja: " Tu taču biji sarežģītās attiecībās…