pavīpsnāt
pavīpsnāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pavīpsnāju | pavīpsnājam | pavīpsnāju | pavīpsnājām | pavīpsnāšu | pavīpsnāsim |
| 2. pers. | pavīpsnā | pavīpsnājat | pavīpsnāji | pavīpsnājāt | pavīpsnāsi | pavīpsnāsiet, pavīpsnāsit |
| 3. pers. | pavīpsnā | pavīpsnāja | pavīpsnās | |||
Pavēles izteiksme: pavīpsnā (vsk. 2. pers.), pavīpsnājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pavīpsnājot (tag.), pavīpsnāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pavīpsnātu
Vajadzības izteiksme: jāpavīpsnā
Īsu brīdi, mazliet vīpsnāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - viņa atkal tikai nedaudz, ar pašiem mutes kaktiņiem pavīpsnāja.
- – Tince tā kā vārgi pasmaidīja, tā kā īdzīgi pavīpsnāja.
- Tagad mēs tikai pavīpsnājam par tā laika sabiedriskās domas aprobežotību.
- Izteiksmīgais tulkojuma lasījums vieniem lika vibrēt līdzi, bet citiem – pavīpsnāt.
- — Un mēs visas paliktu ar gariem deguniem, — pavīpsnāja Iveta.