pavēcināt
pavēcināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pavēcinu | pavēcinām | pavēcināju | pavēcinājām | pavēcināšu | pavēcināsim |
| 2. pers. | pavēcini | pavēcināt | pavēcināji | pavēcinājāt | pavēcināsi | pavēcināsiet, pavēcināsit |
| 3. pers. | pavēcina | pavēcināja | pavēcinās | |||
Pavēles izteiksme: pavēcini (vsk. 2. pers.), pavēciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pavēcinot (tag.), pavēcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pavēcinātu
Vajadzības izteiksme: jāpavēcina
Neilgu laiku, mazliet vēcināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Kājas iepletis, viņš pavēcina pelēko stobru uz mājas pusi.
- Aizgāju līdz tīkla priekšai un pavēcināju rokas, vēlreiz skaļi pasveicinot vīrieti.
- Sendijs Greisons pavēcināja savu personības apliecību jūras kājniekam, kas stāvēja gaiteņa galā.
- Hārtnels nenoteikti pavēcināja roku un piedāvāja viņai pudeli. “
- – Un, pavēcinājis cauruļu atslēgu, viņš aizgāja atpakaļ uz savu malkas šķūnīti.