pavārgt
pavārgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pavārgstu | pavārgstam | pavārgu | pavārgām | pavārgšu | pavārgsim |
| 2. pers. | pavārgsti | pavārgstat | pavārgi | pavārgāt | pavārgsi | pavārgsiet, pavārgsit |
| 3. pers. | pavārgst | pavārga | pavārgs | |||
Pavēles izteiksme: pavārgsti (vsk. 2. pers.), pavārgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pavārgstot (tag.), pavārgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pavārgtu
Vajadzības izteiksme: jāpavārgst
1.formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Mazliet, daļēji novārgt.
1.1.Mazliet novājējis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pavārgusī alveja jānovieto saulainākā vietā, piemēram, uz palodzes.
- Caur šo jūsu laipnīgu palīgu seši pavārguši zemnieki, kas nespēkā, dabū savu pārtikšanu.
- Ar aizbikstītām durvīm, kur viņu izbadējušos un pavārgušu dusmināja meitene ar matiem rudenīgas kļavas lapu krāsā.
- Un varbūt tieši šis augstkalnes gadījums bija iemesls, kādēļ lūžņa un tas, kas viņu sūtīja, pavārgušajam vecim vēl nebija atņēmis tēviņa pazīmes.
- Kas tu vairs par strādnieku, dienu un nakti pa baznīcu nomuldējies un vēl gavēņos pavārdzis?