pavākt
pavākt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pavācu | pavācam | pavācu | pavācām | pavākšu | pavāksim |
| 2. pers. | pavāc | pavācat | pavāci | pavācāt | pavāksi | pavāksiet, pavāksit |
| 3. pers. | pavāc | pavāca | pavāks | |||
Pavēles izteiksme: pavāc (vsk. 2. pers.), pavāciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pavācot (tag.), pavākšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pavāktu
Vajadzības izteiksme: jāpavāc
1.Neilgu laiku, mazliet vākt.
2.lieto: pareti Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šleierbrants juta gan, pamanījās visas vērtīgākās mantas pavākt sev līdzi.
- Es māsas pavācu, lai nelien tai istabā.
- – Labi, pavākšu, tad iedošu.
- – Vajadzēs vēl pavākt informāciju.
- Nezinu, kā mamma tika galā viena, jo vienatnē to rullēšanu nevarēja paveikt – viens cilvēks laida slapjos palagus rullī iekšā, bet otrā galā citam vajadzēja sagaidīt un pavākt nost, jo citādi viņi tinās tur atpakaļ iekšā.