paurbt
paurbt [pa-urbt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paurbju | paurbjam | paurbu | paurbām | paurbšu | paurbsim |
| 2. pers. | paurb | paurbjat | paurbi | paurbāt | paurbsi | paurbsiet, paurbsit |
| 3. pers. | paurbj | paurba | paurbs | |||
Pavēles izteiksme: paurb (vsk. 2. pers.), paurbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paurbjot (tag.), paurbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paurbtu
Vajadzības izteiksme: jāpaurbj
Neilgu laiku, mazliet urbt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kādreiz te gadās bērni, es ļauju ar borīti paurbt, lai ir priekšstats.
- Oskars pats pie zobārsta bija bijis tikai vienu reizi, viņam vienā zobā tika atrasts mazs caurumiņš, to mazliet paurba un ielika plombu.
- Viņa krūzei dibenu paurbj.
- Pagaidām vēl paurbšu cauri foto teoriju , lai zinātu kas ir kas