paunot
paunot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paunoju | paunojam | paunoju | paunojām | paunošu | paunosim |
| 2. pers. | pauno | paunojat | paunoji | paunojāt | paunosi | paunosiet, paunosit |
| 3. pers. | pauno | paunoja | paunos | |||
Pavēles izteiksme: pauno (vsk. 2. pers.), paunojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paunojot (tag.), paunošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paunotu
Vajadzības izteiksme: jāpauno
1.Saiņot, kravāt (mantas, parasti gatavojoties ceļam).
1.1.pārnestā nozīmē Ļoti silti ģērbt (parasti bērnu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs ziedojam naudu un paunojam paciņas lieliem un maziem svešiniekiem - nu jau tas šķiet tikai pierasti.
- Taču tad pienāk vasara un daļa kurzemnieku pauno mantiņas, lai pat uz nedēļu dotos Daugavas virzienā copēt samus.