paukšķis
paukšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | paukšķis | paukšķi |
| Ģen. | paukšķa | paukšķu |
| Dat. | paukšķim | paukšķiem |
| Akuz. | paukšķi | paukšķus |
| Lok. | paukšķī | paukšķos |
1.Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis.
2.apvidvārds Kāds, kurš trokšņo, klauvē.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saceltajā troksnī Lina Norvīda šāviens noskanēja kā sīks paukšķis.
- Atskanēja kluss paukšķis un šķidruma klunkstēšana pret glāzi.
- Pēc brīža vējš atnesa arī attāluma aizkavētus raķešu šāvienu paukšķus kopā ar jautras mazurkas skaņām.
- Pasaule smaržoja pēc saules un lielajām dzeltenajām pienenēm, kas tiešām bija atvērušās ar paukšķi.
- Par laimi, uz grīdas nokrita bleķa karote, ar trulu paukšķi atsitoties pret linoleju.