patveicēt
patveicēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | patveicēju | patveicējam | patveicēju | patveicējām | patveicēšu | patveicēsim |
| 2. pers. | patveicē | patveicējat | patveicēji | patveicējāt | patveicēsi | patveicēsiet, patveicēsit |
| 3. pers. | patveicē | patveicēja | patveicēs | |||
Pavēles izteiksme: patveicē (vsk. 2. pers.), patveicējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: patveicējot (tag.), patveicēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: patveicētu
Vajadzības izteiksme: jāpatveicē
1.Neilgu laiku, mazliet tveicēt.
2.apvidvārds Nedaudz, mazliet sautēt.
Avoti: LLVV, ME