patvaikot
patvaikot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | patvaikoju | patvaikojam | patvaikoju | patvaikojām | patvaikošu | patvaikosim |
| 2. pers. | patvaiko | patvaikojat | patvaikoji | patvaikojāt | patvaikosi | patvaikosiet, patvaikosit |
| 3. pers. | patvaiko | patvaikoja | patvaikos | |||
Pavēles izteiksme: patvaiko (vsk. 2. pers.), patvaikojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: patvaikojot (tag.), patvaikošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: patvaikotu
Vajadzības izteiksme: jāpatvaiko
Neilgu laiku, mazliet tvaikot.
Avoti: LLVV