patricietis
patricietis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | patricietis | patricieši |
| Ģen. | patricieša | patriciešu |
| Dat. | patricietim | patriciešiem |
| Akuz. | patricieti | patriciešus |
| Lok. | patricietī | patriciešos |
patriciete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | patriciete | patricietes |
| Ģen. | patricietes | patriciešu |
| Dat. | patricietei | patricietēm |
| Akuz. | patricieti | patricietes |
| Lok. | patricietē | patricietēs |
1.Dzimts aristokrātijas loceklis (senajā Romā).
2.Cilvēks, kas piederēja pie patriciāta (2).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 11. Liela dižciltīgo patriciešu savrupmāja, arī pils ( Itālijā).
- Cēlies no senās Romas patriciešu Jūlija dzimtas jeb Jūlijiem ( ) .
- Viņš tika audzināts tradicionālajā patriciešu ģimenē un mācījās vietējā draudzes skolā.
- Toties Rīgā pastāvēja ļoti bagātas patriciešu un mācītāju privātās bibliotēkas.
- Par pirmajiem tradicionāli karsa senatori un patricieši, otros atbalstīja vienkāršā tauta.