patraucēt
patraucēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | patraucēju | patraucējam | patraucēju | patraucējām | patraucēšu | patraucēsim |
| 2. pers. | patraucē | patraucējat | patraucēji | patraucējāt | patraucēsi | patraucēsiet, patraucēsit |
| 3. pers. | patraucē | patraucēja | patraucēs | |||
Pavēles izteiksme: patraucē (vsk. 2. pers.), patraucējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: patraucējot (tag.), patraucēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: patraucētu
Vajadzības izteiksme: jāpatraucē
Neilgu laiku, mazliet traucēt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja godīgi, pat īsti nezinu, kas patraucēja vai nepatraucēja.
- Ārējā kontrole bija pārāk sarežģīta – Pēteris mani patraucēja mācībstundas laikā.
- Ja Ralfs patraucēs Huanam Pablo uzvarēt čempionātā, mēs tiks iznīcināti.
- Savukārt viesi Artūru Irbi pirmo reizi patraucēja vien piektās minūtes izskaņā.
- Iespējams, tieši tas viņam arī patraucēja, lai šogad pienācīgi sagatavotos sezonai.