patrakot
patrakot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | patrakoju | patrakojam | patrakoju | patrakojām | patrakošu | patrakosim |
| 2. pers. | patrako | patrakojat | patrakoji | patrakojāt | patrakosi | patrakosiet, patrakosit |
| 3. pers. | patrako | patrakoja | patrakos | |||
Pavēles izteiksme: patrako (vsk. 2. pers.), patrakojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: patrakojot (tag.), patrakošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: patrakotu
Vajadzības izteiksme: jāpatrako
1.Neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties; neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties.
1.1.Neilgu laiku, mazliet trakot (afektētā stāvoklī).
2.parasti formā: trešā persona Neilgu laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja studentiem gribas patrakot, nevar lūgties, lai nomierinās.
- Manī vēl ir jaunieša instinkti – gribas patrakot vai pievērsties kādam privātam jautājumam.
- vienkārši gribēju patrakot.
- Pēc badinošās ziemas lai magones patrako, lai noklājas sarkanas pa visu lieso dārza malu un dara, kā grib.
- Bet es taču gribu arī patrakot un pa tuksnesi paskraidīt, bet šī mugursoma, pilna ar dārgakmeņiem, man to neļauj.