patoss
patoss vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | patoss | patosi |
| Ģen. | patosa | patosu |
| Dat. | patosam | patosiem |
| Akuz. | patosu | patosus |
| Lok. | patosā | patosos |
Spēcīga jūsma, aizgrābtība, ļoti liela pacilātība; arī aizrautība, entuziasms.
PiemēriTurklāt viņš runāja ar tādu patosu, ka kļuva pat nepatīkami.
- Turklāt viņš runāja ar tādu patosu, ka kļuva pat nepatīkami.
- Priekšlikumu bija daudz, tos izteica uzmundrinoši, jau bez bērnišķīga patosa.
- Romantiskais patoss vispār ir svarīga 19. gadsimta mākslas sastāvdaļa.
- Šī grāmata pievērsa lielu lasītāju un kritiķu uzmanību gan ar labā dzejas formā izteikto un pašas pārdzīvojumā sakņoto, neviltoto nacionālo patosu, gan ar sievietes izjūtu tiešo, neizpušķoto attēlošanu.
- Mazajā, aukstajā kaļķakmens kapličā mūsu kopīgais paziņa spēlēja vijoli, un mācītājs par laimi tika galā bez tukša patosa.
- Lūk, tā ir jāatrāda savi jaunie produkti – ar entuziasmu, aizrautību un patosu, kas spraucas laukā pa visām vīlītēm.
Avoti: LLVV, MLVV
Piemēri valodas korpusos:šeit